Ko jādara, lai to panāktu? Jāuzrēķina PVN par it kā nenotikušu preču piegādi uz citu ES valsti, pēc 15 gadu strīda valstij jāzaudē tiesā un jāsamaksā uzņēmumam procentos 6-ciparu skaitli.
Uzņēmumam bija iedalīts pamatīgs žūksnis, lai te veidotos liels bizness. Tagad šie ārvalstu investori ieguldījuši jau citur. Problēmas sākās tālajā 2010.gadā. VID uzrēķināja, jo pircējs citā ES valstī neesot nodeklarējis iegādi, kā arī Lietuvas un Polijas pārvadātāji neesot attiecīgo valstu nodokļu administrācijām snieguši atbildes uz jautājumiem. Pircējs organizēja transportu un samaksāja 100% priekšapmaksu. Tomēr zem formālām frāzēm slēpās jautājums - vai drīkst piemērot 0% PVN, ja citā dalībvalstī preces nozaga un CMR norādītās pircēja telpas tās nesasniedza?
Pinbols tiesāsTālāk sākās ceļš pa tiesu kabinetiem - rajons - apgabals - Senāts - apgabals - Senāts - apgabals - Senāts - apgabals. Te jāpiebilst, ka gala spriedums vēl nav stājies spēkā un vismaz teorētiski var turpināties. Taču prognozēju, ka Senāts vairs nepieņems lietu izskatīšanai pat, ja VID vēlreiz to apstrīdēs, jo nespēju te iedomāties jebkādus saprātīgus VID argumentus.
Likuma kritēriji 0% PVN piemērošanaipreču saņēmējs ir citas ES valsts ar PVN apliekamā persona;
preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī.
ES tiesas kritēriji 0% PVN piemērošanaiTiesa citē virkni ES tiesas spriedumu, kur galvenā doma - 0% PVN ir piemērojams tikai tad, ja:
tiesības ar šo preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un
pārdevējs pierāda, ka minētās preces ir nosūtītas uz citu dalībvalsti un ka
pēc šīs nosūtīšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas.
Vai preces izvestas no Latvijas?Būtībā tiesa koncentrējās tieši uz šī fakta pierādījumiem. Nav strīda par preces iekraušanu Latvijā, taču kas notika pēc tam? Apgabaltiesa svaigākajā spriedumā apgalvo - tas vien, ka galamērķa valstī neapstiprinās, ka preces saņēmusi tieši rēķinā norādītā persona, pats par sevi nevar būt pamats secināt, ka vispār nav notikusi piegāde.
Atkal par zināšanuNu jau var teikt, ka tā ir modes lieta PVN lietās vilkt klāt klasisko testu - vai pārdevējam vajadzēja zināt, ka notikusi PVN izkrāpšana. Pirmkārt, ir skaidrs, ka notikusi preču zādzība, nevis PVN izkrāpšana. Otrkārt, arī pēc tik daudzām instancēm tiesa joprojām aizpeld no pamata zināšanas kritērija ar tā interesantām 50 nokrāsām - vai pieteicējai vajadzēja zināt par lietā konstatēto situāciju, ka preču piegāde Eiropas Savienībā nav notikusi. No kurienes šāds kritērijs radies, nezinu. Tāpēc lietā atkal cilāti jautājumi par to, kā pārdevējs satikās ar pircēju, kas un kā to pārstāvēja un vai kādā brīdī varētu uzskatīt, ka pārdevējs nerīkojās kā rūpīgs saimnieks. Tāpēc eksportētājiem vajadzētu atcerēties dokumentēt arī šādus darījumu aspektus (piemēram, kurš ir tiesīgs pārstāvēt pircēju).
Kas ar pārvadātājiem?VID apgalvoja, ka 2 no tiem nav sasniedzami, bet trešais noliedz šo preču pārvadāšanu. Pircējs paziņoja pārdevējam transportlīdzekļu identifikācijas datus un nav apstrīdams, ka pārdevēja noliktavā šajās mašīnās iekrauta attiecīgā krava.
Pircēja problēmas ir ārpus pārdevēja kontrolesVID argumentiVID atsaucās uz sekojošiem argumentiem, kādēļ liedzama 0% PVN likme:
strīdus preču piegādi nav apstiprinājušas transportēšanas un saņemšanas valstu nodokļu administrācijas;
pircēja reģistrētajā darbības vietā saimnieciskā darbība nenotiek un nav iespējams konstatēt faktisko darbības vietu;
strīdus dokumentos norādītie preču pārvadātāji neapstiprina preču piegādi;
CMR nav preču saņēmēja atzīmes par strīdus preču saņemšanu.
Tiesas argumentiUz to tiesa norādīja, ka pirmie 3 argumenti paši par sevi neraksturo pārdevēja labticīgumu. CMR, savukārt, tiešām bija nepilnības, bet preces bija apliekamas ar akcīzes nodokli. Tādēļ tās pārvietotas atliktā akcīzes nodokļa sistēmā. Tādēļ pārdevējam bija arī korekti aizpildīti akcīzes preču pavaddokumenti - AAD ar parakstiem par saņemšanu pircēja valstī (pircēja, noliktavas un nodokļu administrācijas). CMR ir atsauces uz šiem AAD. Uz AAD parakstījusies persona it kā neesot attiecīgās dalībvalsts administrācijas darbinieks, tomēr tiesa uzskata, ka par šādu viltojumu nevar būt atbildīgs pārdevēja.
Labas ziņas eksportētājiemTe der atgādināt, ka teorētiski VID bija 2 iespējas uzvarēt šo lietu: 1) ja preces nav atstājušas Latvijas teritoriju vai 2) pārdevējs ir iesaistījies kādā shēmā. Neviens no šiem kritērijiem nav apstiprinājies. Principā šis tiesas spriedums, kas 3x izgājis cauri Senātam, ir labas ziņas eksportētājiem, ka varbūt beidzot VID pārstās pildīt valsts kasi uz mūsu ekonomikas asinsrites - eksportētāju rēķina, balstoties vien uz informāciju par trešajām personām - grēkos pieķertiem ārvalstu darījumu partneriem.