4.maija neatkarības deklarācijas autori

Pārskrienot pāri to 138 drosmīgo cilvēku sarakstam, kas toreiz atklāti iestājās pret PSRS un par neatkarīgu Latviju, starp Augstākās Padomes deputātiem bija arī Artūrs Kodoliņš.

Foto: AFI, INTS KALNINS (Man šī diena asociējas tieši ar šādiem kadriem - ar V, iznākot no Saeimas (toreiz - AP) nama.)

Kodoliņu ievēroju sarakstā, jo viņam bija arī nozīmīga loma atjaunotās Latvijas nodokļu sistēmas izveidošanā. 1992.g. viņš bija Finanšu ministra vietnieks, vēlāk ministrijā - padomnieks, tad - No­dokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors (1993–1997). Izveidoja pirmo nopietno pretsparu VIDam - SIA "Kodoliņš, Ostaškovs un partneri". Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Nevar noliegt, ka daudzi, tajā skaitā šo rindu autors, skatījās uz ekonomikas zinātņu doktoru Kodoliņu kā uz nodokļu biznesa aizsācēju Latvijā un savas jomas guru. Gandrīz visi šīs jomas praktiķi savulaik lasījuši kādu no viņa rakstiem par nodokļiem.

Lai kaut nedaudz gūtu atjaunotās Latvijas nodokļu sistēmas garšu, uzgāju 12.07.1994. laikrakstā Neatkarīgā Cīņa kursabiedra Ralfa Šķerberga interviju ar Artūru Kodoliņu par nodokļu reformu, kam jāstājas spēkā 1995.gadā.

Pašreizējie nodokļu likumi izstrādāti 1990. gadā, un toreiz tie bija iecerēti kā pārejas perioda likumi. Pirms četriem gadiem svarīgākie uz devumi bija atdalīties no bijušās PSRS finansu sistēmas, radīt patstāvīgu finansu politiku un stimulēt pāreju no plānsaimniecības uz tirgus ekonomiku. Tālab likumos iestrādāja vairākus nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmējiem, kuri privatizēja valsts uzņēmumus un ieguldīja savus līdzekļus privātajā biznesā. Šādiem nodokļu atvieglojumiem vairs nav vēlamā rezultāta, nereti uzņēmējs pat tiek stimulēts ieguldīt naudu neefektīvās nozarēs. Viens no jaunās nodokļu likumprojektu paketes galvenajiem 
uzdevumiem ir panākt, lai nodokļu likumi būtu atbilstoši tirgus ekonomikas apstākļiem. Turklāt jāņem vērā, ka strauji sāk samazināties nodokļu ieņēmumi. Vēlams būtu, lai ienākumi no nodokļiem atbilstu nacionālā kopprodukta pieaugu 
mam. Uzskatām, ka budžetā ar nodokļiem vajadzētu iekasēt 35 - 38 % 
no kopprodukta (patlaban iekasē tikai mazliet vairāk par 30 %). 

Kādas ir būtiskākās pārmaiņas, kas gaidāmas pēc jauno likumprojektu pieņemšanas? 

Vislielākās pārmaiņas gaidāmas tiešajos nodokļos, it sevišķi tas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Pašlaik ienākumi no peļņas nodokļa strauji samazinās, jo ir pārāk daudz iespēju legāli izvairīties no nodokļu maksāšanas. Jāpanāk, lai šādu 
legālu iespēju nemaksāt nodokli būtu pēc iespējas mazāk. Netiešos nodokļus grozīs tikai tādā mērā, lai izskaustu pretrunas likumos, tajos iestrādātās normas saskaņotu ar ārvalstu likumiem.

FM izstrādājusi likumprojektu Par nekustamā īpašuma nodokli. Kas gaidāms no šī jaunā nodokļa?

Pašreizējo zemes nodokli un īpašuma nodokli likums nomainīs ar nekustamā īpašuma nodokli. Tas neparedz vairāku nekustamā īpašuma grupu aplikšanu ar nodokli. Ir rinda atbrīvojumu, piemēram, nekustamajam īpašumam, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību, dzīvojamām ēkām un tamlīdzīgi. Pēc jaunā likuma šādas īpašuma šķirošanas nebūs. Tātad neatkarīgi no īpašuma izmantošanas tiks aplikta ar nodokli katra nekustamā īpašuma, kurš reģistrēts Zemesgrāmatā, kadastrālā vērtība.
Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību atbilstoši paraugv-ērtībām noteiks Valsts zemes dienests.

Vai paredzētas izmaiņas sodos par nodokļu nemaksāšanu?

Par šo jautājumu FM bija diezgan plašas diskusijas ar ārvalstu speciālistiem. Daudzās valstīs ievēro principu, ka nodokļu sodi ietver visas stadijas, tas ir, gan to sodu, kuru uzliek nodokļu inspektors, gan to sodu, kuru uzliek tiesa. Bez šaubām, Latvijā šādu prasību nebūs, taču jārēķinās, ka sodus izvērsīs un diferencēs. Patlaban nav īpašas atšķirības, vai nodokļu maksātājs apzinīgi vai neapzinīgi (kļūdas dēļ) izvairījies no
nodokļu maksāšanas. Abos gadījumos soda vienādi. Saskaņā ar jauno projektu soda lielums palielināsies atkarībā no tā, cik regulāri nodokļu maksātājs izvairījies no sava pienākuma. Tāpat diferencēs ari pārkāpumus. Vislielākais pārkāpums būs nereģistrēta uzņēmējdarbība. Mazāks sods būs tad, ja reģistrētā uzņēmējdarbībā uzņēmējs pārkāpj likumu, piemēram, nedeklarē ienākumus vai Valsts ieņēmumu dienestā neiesniedz nepieciešamos dokumentus. Vēl mazāki sodi draud par nepareizi
aprēķinātiem ienākumiem, deklarācijas iesniegšanas kavējumu utt.

Vai jaunajos likumprojektos paredzētas pārmaiņas nodokļu likmēs un atvieglojumos?

FM uzskata, ka atvieglojumu un izņēmumu skaits iespējami jāsamazina, jo tos bieži izmanto ļaunprātīgi. Likme pati par sevi nav izšķirošais rādītājs, jo var būt salīdzinoši
neliela likme, kāda patlaban, piemēram, ir peļņas nodoklim privātuzņēmējam (25 %), taču tai pašā laikā ar nodokli tiek aplikta ne tikai patiesā peļņa, bet ari tās summas, kuras likums definē kā peļņu. Tāpēc bieži paplašināti definē peļņu vai arī sašaurināti - izdevumus. Ja neļaujam faktiskos izdevumus uzrādīt kā izdevumus, tad ari ar zemām likmēm var ņemt ļoti lielu nodokli un otrādi. Ņemot vērā, ka cilvēki kā galveno uztver pašu likmi, FM ir sagatavojusi divus variantus uzņēmumu ienākuma nodokļa (pašreizējais peļņas nodoklis, - R.Š.) likmēm. Saskaņā ar pirmo variantu visi uzņēmēji šo nodokli maksātu pēc 35 % likmes. Šai gadījumā zināmas atlaides būtu investoriem. Pēc otrā varianta vispārējā nodokļa likme būtu 25 %, taču tad ar 10 % papildus apliktu dividendes.

Kad jaunie nodokļi stāsies spēkā?

Visai paketei jāstājas spēkā 1995. gada 1.janvāri. Apzināmies, ka dažu nodokļu iekasēšanā jāievēro zināma pakāpenība. Sevišķi tas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli, jo tas var stāties spēkā tikai tad, kad būs pabeigts zemes kadastrs. Acīmredzot līdz 1.janvārim šo darbu vēl neveiks. Tāpēc likumprojekta pārejas
noteikumos paredzēts, ka pašvaldībās, kurās zemes kadastrs būs pabeigts, iekasēs nekustamā īpašuma nodokli, bet pārējās vēl uz laiku saglabāsies īpašuma nodoklis un zemes nodoklis.

Te ir visu to 138 AP deputātu saraksts, kas 1990.gada 4.maijā nobalsoja par neatkarības deklarāciju.