Par grēku nodokli

Ienākuma nodokļi un PVN, sociālā apdrošināšana - te skaidri mērķi. Kāda būtība ir akcīzes nodoklim? Nesen profesore Rita de la Feria publicēja rakstu par šo tēmu. Palasīsim.

Kādēļ tas ir svarīgi?

Ja papēta iekasēto nodokļu valsts budžeta pīrāgu, salīdzinoši ar citām OECD valstīm (vidēji ap 7% no visiem nodokļu ieņēmumiem), mums akcīzes īpatsvars ir lielāks (ap 11%), tāpēc arvien biežāk šī nodokļa maksātāji uzdod jautājumus par šī nodokļa būtību. Turklāt, tieši akcīze ir tas nodoklis, kur visvairāk redzēts, ka ražotāji pielāgo savas receptes tieši likuma tekstam un tādā veidā брюки привращаются.. (bikses pārvēršas..). Taču svarīgi arī, ka akcīze ir ES nodoklis - mūsu likumam tādējādi jābūt strikti attiecīgo direktīvu un tiesu prakses rāmjos.

Sākotnēji - pirms vairākiem gadsimtiem akcīzes nodoklis pastāvēja galvenokārt, lai iekasētu piķi un finansētu karu. Brutāli un vienkārši. Tikai 1920.g. A.Pigou ar grāmatu The Economics of Welfare nāk klajā ar ideju, ka jāpiemēro speciālu nodokli atsevišķām precēm, kas tādējādi ietekmētu patērētāju uzvedību. Tā nu jau vairāk kā gadsimtu vēlāk galvenie akcīzes mērķi ir ietekmēt uzvedību, g.k. attiecībā uz veselību vai vidi.

Ja ES akcīzes direktīva paredz aplikt ar šo nodokli energoproduktus, alkoholu un tabakas izstrādājumus, tad citur pasaulē akcīzi piemēro arī cukuram, taukiem, azartspēlēm, gaisa un auto transportam, marihuānai un plastmasas izstrādājumiem.

Saistībā ar objektu parādās virkne interesantu jautājumu.

Vai Latvija drīkst ieviest akcīzi Direktīvā neparedzētām precēm vai pakalpojumiem, lai ietekmētu cilvēku uzvedību?

Iepriekš kafijas akcīzes sakarā jau pieskārāmies jautājumam - vai drīkst akcīzi piemērot objektam, kam īsti nav uzvedību koriģējoša pamatojuma?

Pagaidām uz abiem jautājumiem šķiet, ka atbilde ir - nē. Par to uzkrājusies ES tiesu prakse.

Tomēr, vai auto nodokļi (to reģistrēšanai un lietošanai) savā būtībā nav akcīzes nodokļi? Ja tā, tad vai tos pēc būtības regulē Akcīzes Direktīva u.c. ES tiesību principi? Profesore R. de la Feria savā rakstā apgalvo, ka auto reģistrācijas nodokļu nolūks ir tieši ierobežot to lietošanu, lai mazinātu ietekmi uz vidi un veselību. Vēl vairāk - viņa atsaucās uz ES tiesas praksi, kas konstatē, ka auto nodokļi savā būtībā ir akcīzes nodokļi.

Kā primāros iemeslus šādam viedoklim profesore min:

gaisa piesārņojumu,

laika patēriņš (ko viņa pielīdzina nodoklim uz darbaspēku),

negadījumi,

ceļu nolietojums,

trokšņi.

Tādēļ nodoklim būtu jākompensē šos izdevumus. Savukārt, auto reģistrācija pati par sevi nerada šos izdevumus - tikai auto lietošana. Tādēļ pēc būtības arī auto reģistrācijas nodokļi ir to lietošanas (akcīzes) nodokļi. PVN, savukārt, apliek ar nodokli tieši piegādes, nevis lietošanu.