Kafija ir izvēles objekts. Latvija nav vienīgā ES, kas to izvēlējusies. Taču nesens ES tiesas spriedums paredz, ka šādu ieviešanu jāpamato. To pašu tikko apstiprināja nodokļu profesore R. de la Feria.
Latvija akcīzi kafijai ieviesa bez jebkāda pamatojuma
Arī no X publiskās sarakstes ar profesori de la Feria redzams, ka šāda pieeja ir old school - kādreiz kafiju uzskatīja par luksuss preci. Tagad akcīzes ieviešanas pamatojumam jābūt kādas uzvedības korekcijai. Saistībā ar kafiju vienīgais, kas nāk prātā, ir ietekme uz veselību. Taču nav pētījumu, ka kafijai būtu negatīva ietekme uz veselību. Un galvenais - akcīzes kafijai ieviešanas Latvijā brīdī vispār nekādi pētījumi vai racionāli iemesli anotācijā nebija pieminēti. Ok, sarakste ar profesori nav arguments. Tad papētīsim, ko saka nesenais (2023.g.) ES tiesas spriedums. Mūsu likuma neatbilstība ES tiesas veiktai Akcīzes nodokļa direktīvas interpretācijai jau būtu pamats dot šo jautājumu vērtēt Eiropas Komisijai.
ES tiesas spriedumsŠajā spriedumā EST skaidrojusi, ka saskaņā ar Akcīzes Direktīvu dalībvalstis var iekasēt akcīzes nodokli, ievērojot divus nosacījumus.
Pirmkārt, šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos. Visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis. Tādēļ ar to vien nepietiek šāda nodokļa ieviešanas pamatošanai. Ja akcīzes nodokļa objekts pamatots vien ar budžeta papildināšanas apsvērumiem, Akcīzes nodokļa direktīvas noteikumi par izvēles objektiem zaudētu jēgu.
Otrkārt, šim nodoklim ir jāatbilst ES nodokļu noteikumiem, lai noteiktu nodokļa bāzi nodokļa summas aprēķināšanai, iekasējamībai un uzraudzībai.
Īpašais nolūks un iekasētā nodokļa izmantošana tamES tiesa attiecīgajā spriedumā arī komentēja, ka lai varētu uzskatīt, ka nodoklim ir īpašs nolūks Akcīzes direktīvas nozīmē, akcīzes nodoklim pašam par sevi ir jābūt vērstam uz norādītā nolūka īstenošanu, lai pastāvētu tieša saikne starp ieņēmumu izmantošanu un attiecīgā nodokļa nolūku. Tātad, pat ja pēkšņi kādās Saeimas stenogrammās mistiski pēkšņi atrastos kāds akcīzes kafijai ieviešanas mērķis, vēl būtu jāpierāda, ka šādi iegūtie līdzekļi tiek novirzīti attiecīgā mērķa īstenošanai. Arī tas pie mums nenotiek, ja pavilktu līdzi ar pirkstu, uz kurieni tad aiziet šādi iekasētais akcīzes nodoklis.
Ja nav speciāla iekasētās akcīzes izmantošanas mehānisma?Nepastāvot šādam iepriekš noteiktam ieņēmumu piešķiršanas mehānismam, nodokli akcīzes precēm var uzskatīt par tādu, kam ir īpašs nolūks tikai tad, ja šis nodoklis ietekmētu nodokļa maksātāju uzvedību veidā, kas ļautu īstenot norādīto īpašo nolūku. Piemēram, par korekta nolūka esamību varētu spriest, ja apliek ar akcīzi attiecīgās preces, lai atturētu no to patēriņa, ja būtu šāds ar pētījumiem pamatots nolūks fiksēts nodokļa ieviešanas brīdī. Taču, kā jau minēju, nebija ne fiksēta nolūka, ne pētījuma.
TāpēcNozares uzņēmējiem, it sevišķi, ņemot vērā jauno EST judikatūru, ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. Nemaz nerunāsim par to, ka šādas ES anomālijas rezultātā ir daudz bez-akcīzes kafijas piegādes Latvijā, pārrobežu darījumos rodas dažādi negaidīti kāzusi, kuru rezultātā pat pirms dažiem gadiem ar VID uzrēķinu bija izspiests no tirgus liels godīgs spēlētājs.
1.5.1920.
Tieši pirms 104 gadiem uz pirmo sēdi sasaukts Latvijā pirmais Latvijas pilsoņu ievēlētais parlaments ar 150 deputātiem, lai lemtu par jaunās valsts tagadni un nākotni. Visvaldis Lācis grāmatā “Latviešu zemes un tautas vēsture” raksta (arī foto no šīs grāmatas), ka toreiz ar 39% balsu vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrāti. Neskatoties uz to LZS Čakste kļuva par Satversmes sapulces prezidentu (apsteidzot Raini), bet Ulmanis 18.06.20. - par valdības vadītāju. “Sarūgtinātais Rainis tūlīt pēc balsošanas rezultātu paziņošanas piecēlās un demonstratīvi atstāja sēžu zāli.”
“Latviešiem 1920.gada 1.maijs, kad kopā sanāca Satversmes sapulce, bija prieka un gaviļu diena,” tajā pat grāmatā raksta Visvaldis Lācis.
Svinot šo gada dienu un cienot toreizējos ideālus, tagadējam parlamentam būtu vērts labot iepriekšējo parlamentu pieļautās kļūdas, lai arī kāds tai piesprausts cenrādis (ap EUR 10 milj. gadā).