Darbaspēka nodokļi ir 'old school'

Tā par nodokļu sistēmu saka Eiropas pilsoņu iniciatīvas pārstāvji, jo tikko Eiropas komisija reģistrēja iniciatīvu "Izglāb mūsu planētu, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz CO2 izmešiem."

Kas vispār ir Eiropas pilsoņu iniciatīva?

Kopš 2012.g. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir veids, kā ES pilsoņi var tieši piedalīties ES politikas veidošanā. Pa šiem 12 gadiem bijušas 112 Eiropas pilsoņu iniciatīvas. Te EK izskaidro, kā tas darbojas:

Iedzīvotāji var ierosināt jaunus ES tiesību aktus vai izmaiņas esošajos. Izveidots speciāls Forums, kas palīdz ES pilsoņiem organizēt šādas iniciatīvas.

Organizētājiem jābūt no vismaz 7 ES dalībvalstīm.

Pēc iniciatīvas reģistrācijas EK ir nepieciešams 1 gada laikā savākt vismaz 1 miljonu parakstu vismaz no 7 ES valstīm. Katrā ES valstī noteikts minimālais parakstu slieksnis. Latvijā - 5640 parakstu.

Kad slieksnis ir sasniegts, EK pieņem lēmumu par turpmākajām darbībām. Pēc parakstu savākšanas iniciatoriem ir pat iespēja prezentēt ideju ne vien EK, bet pat Eiropas parlamentam būs jādiskutē par šo ideju.

Būtībā šī iniciatīva nozīmē vien to, ka sapulcējušies domu biedri no vismaz 7 ES valstīm ar ideju. Galvenais - vai šis ir vien deklaratīvs pa gaisiem projekts vai kas konkrētāks? Projekts atsaucas uz vairākiem konkrētiem jau pieņemtiem vai konceptuāli atbalstītiem risinājumiem:

Ar 2035.g. esot jāpārtrauc auto ar benzīna un dīzeļu dzinējiem tirdzniecību;

Ar 2028.g. visām jaunajām ēkām būšot jābūt tādām, kas nerada CO2 izmešus (šobrīd ēkās atbildīgas par ~35% no visas dabasgāzes patēriņa ES); līdz ar to jau 2024.g. jāpārtrauc subsīdijas jebkuram dabasgāzes patēriņam (interesanti, vai mūsu 12% likmi siltumenerģijas piegādēm nevar uzskatīt par šādu subsīdiju?);

Līdz 2030.gadam pamazām jāpārtrauc ogļu patēriņu;

Ar 2026.g. importētājiem būs jāmaksā papildus nodokli (CBAM), atkarībā no ražotāja ārpus ES veikto CO2 emisiju apjoma, lai pielīdzinātu spēles noteikumus ražotājiem ES ar tiem, kas ražo ārpus ES.

Tomēr tie, kas meklēs šajā projektā kādus konkrētākus priekšlikumus - kā tad piedāvāts samazināt darbaspēka nodokļus, būs vīlušies. Priekšlikums ir tikai deklaratīvs: “pārdalīt būtisku oglekļa cenas daļu ienākumus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, pārceļot nodokļus no darbaspēka uz patēriņu neatjaunojamo resursu izmantošanu, stiprinot ES sociālā klimata fondu”. Iniciatīvas autori cer, ka uz šī priekšlikuma bāzes EK varētu nākt klajā ar visā ES saistošu dabas aizsardzības nodokļu risinājumu. EK lēmumā atzīst, ka jautājums ir tās kompetencē.

Kopš kura laika darbaspēka nodokļi ir ES kompetencē?

Vai mūsu Satversme nav novecojusi, sakot, ka nodokļu jautājumus nedrīkst likt uz tautas nobalsošanu - kādēļ ES drīkst? Šai ziņā liekas korekti EK noteikts vispārīgs princips, ka iniciatīvai jāatbilst ES vērtībām un cilvēktiesībām. Paskatoties uz Šveici, kritiski pārskatāms varētu būt viss Satversmes 73.pants:

Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Blogs tapis pateicoties ES tiesībām aktīvi līdz sekojošās kolēģes Katrīnes piespēlētai, EK publicētai preses relīzei.