Igaunijas parlamentā pagājušā nedēļā 1.lasijumā pieņemts jauns akcīzes nodokļa objekts - saldinātie dzērieni. Igaunijas kolēģi uzskata, ka tas pārkāpj ES tiesības. Kādēļ un ko tas nozīmē Latvijā?
Kā izpaužas nelikumīgs valsts atbalsts?
Sorainen Igaunijas Bezalkoholisko dzērienu asociācijas vārdā vērsās ar sūdzību ES Konkurences direktorātā, jo likumprojektā ir runa par nelikumīga valsts atbalsta sniegšanu un valdība nav lūgusi atļauju valsts atbalsta piešķiršanai. Atsevišķos gadījumos Eiropas Komisijai ir tiesības pieprasīt nelikumīga atbalsta sniegšanas apturēšanu vai tā pagaidu atgūšanu pat pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Igauņi izvēlējās interesantu (ārpus kastes) stratēģiju - valsts atbalsts ar šo nodokli sniegts tiem ar saldinātajiem dzērieniem konkurējošiem produktiem, uz kuriem neattiecas nodoklis.
Ko paredzēs jaunā akcīze?Ierosinātais saldināto dzērienu nodoklis attiektos uz limonādēm, aromatizētiem ūdeņiem, sīrupiem, sporta dzērieniem, smūtijiem un enerģijas dzērieniem, kas satur vairāk nekā piecus gramus cukura 100 mililitros. Likumprojekts arī apliktu ar nodokli saldinātājus saturošus dzērienus bez cukura. Taču nodoklis neattiektos uz tādiem produktiem kā 100 procentu sulas, saldinātie piena un kefīra dzērieni un tamlīdzīgi.
Kā ir citur?Pasaules veselības organizācija un NVO Austrālijā publicējusi statistiku, ka šobrīd ap 85 valstis ieviesušas nodokli saldinātiem dzērieniem. Tomēr Eiropā 2020. gadā bija vien 10 valstīs šādi nodokļi. Tas pats NVO publicējis arī šī nodokļa pretinieku argumentāciju. Ideja par šī nodokļa neatbilstību ES tiesībām nav jauna. Dānijā t.s. limonāžu nodoklis pastāvēja kopš 1930.gadiem, bet to atcēla 2014.g.
Somijā, kas pirmo reizi ieviesa bezalkoholisko dzērienu nodokli 1940. gadā, paplašinātais akcīzes nodoklis saldumiem (tostarp saldinātiem dzērieniem) tika atcelts no 2017. gada 1. janvāra pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņoja, ka tas var būt nelikumīgs valsts atbalsts.
Kā būtu pareizi?Nodokļu tiesību zinātnieki Ricardo García Antón un Cihat Öner pirms dažiem mēnešiem IBFD publicētā rakstā par šo tēmu norāda uz PVO ieteikumiem, kā būtu jāveido akcīzi saldinātiem dzērieniem:
aptverot visu veidu saldinātājus, izvairoties no slēgta saraksta izmantošanas;
iekasēt (fiksētu) akcīzes nodokli proporcionāli cukura saturam (nodoklis atkarībā no produkcijas cenas veicinātu, ka cilvēki vairāk izvēlētos lētāku produkciju);
nodrošināt šo nodokļu obligātu pārnešanu uz patērētājiem; un
daļu no ieņēmumiem iezīmējot veselības programmu un profilaktisko kampaņu atbalstam.
Kā ir pie mums?Arī, šķiet, Latvijas akcīzes nodokļa likumā bezalkoholisko dzērienu tvērums ir plašs, bet ne bez grēka - ir ar nodokli neapliekami objekti. Interesanti būtu papētīt arī šā nodokļa tapšanas argumentāciju. Tādēļ prognozēju, ka igauņu, somu, norvēģu un dāņu precedenti varētu kādu ražotāju iedvesmot papētīt šo sīkāk arī pie mums saistībā ar ES valsts atbalsta ierobežojumiem.