Atvainojos par atkāpi no nodokļu tematikas. Šoreiz ļāvos filozofiskam noskaņojumam, sākoties atvaļinājumam.
Agrā rīta stundā mani modina
Radio, kas salikts Dienvidkorejā,
Plastisks bārdas dzinējs pie vaiga glaužas ass,
Kas par lētu naudu nāk no Japānas.Par vasaru
Tā kādreiz populārajā dziesmā dziedāja Čikāgas Piecīši. Šie dziesmas vārdi nāk prātā, kad no rīta 5os varu piesēsties pie saviem pētījumiem, blogiem, podkāstiem vai pēdējā laikā - arī kriminālromāna. Ko tieši izvēlēties rakstīt? Viss atkarīgs no rokās nonākušas tēmas un noskaņojuma. Pateicoties Sorainen dāsnajai politikai, pēc 20 gadu darba šai birojā, varu visu šo vasaru atpūsties un padomāt par dzīvi. Tikai - atpūsties kā? Kad nav nekādu pienākumu un varu darīt visu, kas ienāk prātā? Nu, gandrīz visu.
Par jēgu
Ne velti Tax Stories podkāsta visu sarunu noslēgumā ir viens un tas pats jautājums - kāda ir viesa versija par dzīves jēgu. Pašam par to viennozīmīgas atbildes nav joprojām. Jādomā par t.s. bucket list - sarakstu ar darbiem, no kuriem visi būtu atķeksēti, kad pienāks diena X. Tad pēkšņi uzgāju iepriekš iekopēto citātu no grāmatas un uznāca iedvesma. Tad citā grāmatā - zemāk iekopētais citāts un atkal jau atnāk jaunas pārdomas. Vēl Audible pa ceļam mašīnā kādā audio-grāmatā dzirdēju vēl jaunas idejas.. Vai nav fantastiski - lasīt un klausīties, ko citi cilvēki jau izdomājuši un mēģināt to realizēt savos apstākļos?
Par svarīgāko
Droši vien, ja nevajadzētu pelnīt naudu, tikai lasītu un rakstītu.. Bet biedē tie teorētiskie spriedelētāji, kas neko reālajā praksē nav redzējuši. Tāpēc klientu lietas arī nedrīkst pamest novārtā. Biedē arī pienākums. Tas ir paradokss - tiklīdz uzņemos ko uzrakstīt, to vairs negribas rakstīt. Brīvprātīgi to pašu rakstu darbu - nekādu problēmu. Visam dzīvē jābūt balansā.
Profesionālajam piepildījumam. Rakstiem, sarunām, arī eksperimentiem ar AI un video, klientu darbiem.
Baudām. Golfam, sarunām ar draugiem, ceļojumiem, mūzikai, gastronomijai..
Un protams - ģimenei.
Par ģimeni“Lai tev laba diena! Es tevi mīlu!” nočivina jaunākais, aizbraucot no rīta uz bērnudārzu. “Vakarā uzspēlēsim futbolu.”
Ar vidējo tīni jāparunājas par golfu un citiem sportiem. Jākaro par gadžetiem un jāatgādina par grāmatu palasīšanu.
Vecākajai par grāmatām nav jāatgādina - viņai tās patīk, par laimi, tāpat kā zīmēšana un gleznošana. Jā, tas arī rada laimi.
Golfs labi padodas visiem, arī cien. kundzei. Noteikti viņa ir pelnījusi, lai es viņai veltītu daudz vairāk laika un uzmanības.
Pavisam vecākā jau skolas pirmajās klasītēs prata savā lūgšanā noformulēt to, kas ir svarīgākais.. Darīt visu, lai Latvijā cilvēki labi dzīvotu. Varbūt tāpēc viņa tik ātri, nu jau pirms 18 gadiem aizgāja.. Viss viņai ātri vien bija skaidrs..
Par mazumiņu
Kādēļ šis blogs? Varbūt, lai jums radošas iedvesmas bagāta diena, vasara un dzīve! Ar ko sākt? Viss sākas ar mazumiņu un prieku par to. Te nevēlējos Porziņģim iedod jaunu iesauku. Drīzāk tik pateikt, ka arī viņš droši vien sākumā vienkārši guva prieku no bumbas spēles kopā ar draugiem, pirms viņš nonāca līdz NBA titulam un Latvijas vārda popularizēšanai pasaulē.