Ieskats Latvijas nodokļu vēsturē

Šoreiz gadījās nedaudz paceļot laikā un ieskatīties VID un nodokļu problemātikā gan pirms ~30 gadiem, gan arī ieskatīties Latvijā pastāvošajā 1883.g. (vācu) un 1888.g. (krievijas) nodokļu sistēmās.

Pirms 30 gadiem

Viss sākās, izlasot interesantu grāmatu par Latvijas skaļākajiem noziegumiem 50 gados pēc 2. pasaules kara, kur bija atsauces uz žurnālista Jāņa Dombura rakstiem par dažu noziegumu anatomiju. Papētot šos Dombura vecos, bet samērā padziļinātus, rakstus par noziegumiem 90.gadu Latvijā, uzdūros arī dažiem viņa rakstiem par nodokļiem. Interesanti, vai varam savilkt paralēles ar teju 30 gadus vecu pagātni?

Ar šādu jautājumu sākas 1995.g. Dienā publicēts J.Dombura raksts, noliekot to kontekstā ar VID vadītāja un muitas priekšnieka atkāpšanos no amata. Izrādās, 1/3 degvielas ir mirāža, jo pēc statistikas tik daudz auto braukā ar tukšām bākām. Precīzāk - tik daudz aptuveni varētu būt kontrabanda vai imports ar nekorektu Kombinētās Nomenklatūras kodu, jo mazutam ir zemāka akcīzes likme, kā benzīnam.

Starp citu, savu pirmo tikšanos ar Ašerādena kungu atceros ar to, ka pirms gadiem 10-15 runājām, ka statistiski liela daļa taksometru braukā tukšām bākām. Un starp citu, arī 2023.gadā pārsteidzoši daudz - 9% SKDS aptaujāto zinot, kur var iegādāties kontrabandas degvielu. Wow!

..1883.gada izdevumā Baltijas Vēstnesis. Tādēļ tas pelnījis, lai to pārrakstu pilnībā, mēģinot to pārvērst no senās drukas vieglāk lasāmajā (šķiet, ne visi vārdi bija saprotami, bet atstāju tos, kā bija).

Jaunākā laikā mums iz Vidzemes piesūtīts daudz pieprasījumu, vai muižas zemes īpašniekiem arī esot jāmaksā dažādi nodokļi, kā desetinu nodokļi un tā saucamās ritteršaftes (muižniecības) maksāšanas, kuras dažkārt no tiem paģērot. Uz šiem pieprasījumiem še dodam īsu atbildi.

Desetinu nodoklis ir jaunākos laikos ieviests ārkārtīgs nodoklis, kas jāmaksā par katru zemes īpašumu uz laukiem, vienalga vai tas pastāv iz vaku zemes vai muižas zemes. Bet citādi ir ar tā saucamajiem ritteršaftes nodokļiem.

Ritteršaftes nodokļi ir tie, kas no zemes īpašniekiem maksājami pēc landtāga spriedumiem priekš dažādām Vidzemes vajadzībām. Viņi dalāmi divās šķirās:

īstajos zemes nodokļos, kas maksājami priekš tādām iestādēm un vajadzībām, no kuru uzturēšanas un apgādāšanas landtāgs nedrīkst atrauties, bet kas pastāv jau pēc likuma (par piemēru priekš dažādiem pašvaldības un policijas un visādas izdošanas priekš tā saucamajām valsts prestandām), un

savvaļīgās (Willigungen) maksāšanas, pie kurām landtāgs nav piespiests, bet kuras tas nospriež no laba prāta priekš dažādām zemes vajadzībām. Katra no šīm šķirām tiek sevišķi aprēķināta un maksātājiem cieši uzdota.

Priekš šo ritteršaftes nodokļu maksāšanas vēl pastāv vecie likumi, pēc kuriem visa Vidzemes zeme iedalīta vaku (jeb klausības) zemē un muižas zemē. Uz pirmās no tām (vaku zemes) guļ nodokļu maksāšanas nasta, turpretī muižas zeme ir pa daļai no šīs nastas atsvabināta. Kad te runājam no nodokļu nastas, tad tas zīmējas vienīgi uz tiem nodokļiem, kas pastāv pēc likuma priekš tādām vajadzībām, no kuru apgādāšanas landtāgs nedrīkst atrauties. Tā ir augstāk minēto ritteršaftes nodokļu pirmā šķira. Vienīgi šie nodokļi guļ uz vaku zemes un tiek priekš vaku zemes īpašniekiem aprēķināti. (Nodokļu maksāšanas ziņā tā sauktā kvotes zeme ar vaku zemi pilnīgi līdzīga.)

Turpretim vaku zemes īpašniekiem nav nekādas daļas pie augšminētās otrās ritteršaftes nodokļu šķiras, proti pie savvaļīgām maksāšanām, no kurām landtāgs katru brīdi atkal var atkāpties. Šie savvaļīgie nodokļi maksājami no muižas zemes īpašniekiem un priekš tiem sevišķi tiek aprēķināti. Tomēr tie nebūt nepiekrīt ikkatram muižas zemes īpašniekam, bet vienīgi tam, kam pieder pilna muiža, jeb tā sauktā bruņinieku muiža ar visām muižas tiesībām. Tādiem muižas zemes īpašniekiem, kuriem pieder mazāki muižas zemes gabali bez muižas tiesībām, tāpat dažu zemes gabalu nomniekiem, nav nekādas daļas pie minētām savvaļīgām maksāšanām, ja kontraktos par to nav citādi nosacīts. (Saprotams, ka tiem tāpat nav daļas pie tā sauktiem īstiem zemes nodokļiem, kas guļ tik uz vaku zemi.) Balsu tiesība pie savvaļīgu nodokļu nospriešanas piekrīot vienīgi tiem, kuriem pieder pilna muiža ar muižu tiesībām. Mazāku muižas zemes īpašniekiem nav tiesības, līdzbalsot pie savvaļīgo nodokļu nospriešanas.

Pēc šiem nosacījumiem katrs var droši turēties nodokļu maksāšanas ziņā.”

Dienas Lapa jau apspriež pie mums toreiz jau aktuālo Krievijas budžetu uz 1888.gadu, kas sastāv no sekojošiem nodokļiem:

grunts un mežu nodokļi;

maksa par tiesībām tirgoties;

5% nodoklis no kapitāliem (kuponu nodoklis);

akcīze par reibinošiem dzērieniem;

tabakas akcīze;

muitas nodokļi;

štempeļ-nodoklis (par štempeļ-papīriem: “štempeļ-markas ir piespiests katrs lietot, kam gadās prāvas vai darīšanas pie tiesām”).