Kā Rita tika pie 53 miljoniem?

Rita Krandvela strādāja neliela ASV ciemata pašvaldībā, kurā kopējais gada budžets bija USD 6 miljoni. Kā viņa nepamanīti varēja tikt pie 53 miljoniem?

Uzticēšanās bīstamā daba

Atbildi, kas atrodama grāmatvedības profesores ar krāpšanas pētīšanas specializāciju K.R. Pope Harvard Business Review paspārnē iznākušajā grāmatā Fool me once, man dzimšanas dienā uzdāvināja draugs Ģirts. 20 gadu laikā Rita, kas pašvaldībā atbildēja par finansēm, ik dienu novirzīja ap 35 000 pašvaldības naudas personīgiem tēriņiem, pat lielai auditor-kompānijai neko nepamanot. Par šo gadījumu grāmatas autors uzņēma dokumentālo filmu All the Queen’s Horses, kas iznākšanas nedēļā bija skatītākā iTunes, Amazone Prime u.c.. Krieviem ir labs teiciens - uzticies, bet pārbaudi.

Viss bija samērā vienkārši. Par finansēm pašvaldībā atbildīgā Rita papildus jau esošajiem bankas kontiem atvēra vēl vienu, par kuru neviens nezināja, un skaitīja uz turieni naudu. No turienes arī veica maksājumus pašvaldības vārdā, privātām vajadzībām - zirgiem, SPA, ceļojumiem, pat pāris miljonus vērtai zirgu ceļošanas mājai. Dažādu krāpšanas gadījumu grāmatā ir daudz.

Pope uzskata, ka gandrīz katrā organizācijā var būt sava Rita Krandvela - uzticama kolēģe. Šādi kliedzoši gadījumi (par mazākām summām, protams) redzēti arī Baltijā. Jo labāk uzņēmumi un iestādes izpratīs krāpnieku domu gājienus un dažādu gadījumu apstākļus, jo labāk tie spēs sevi pasargāt, ieviešot dažādus iekšējās un ārējās kontroles mehānismus un auditus.

ASV 42% krāpšanas gadījumu esot atklāti tāpēc, ka ieviesta efektīva ziņošanas sistēma. VID efektīvas ziņošanas sistēmas izveidošana būtu svarīga no 2 aspektiem:

lai citi ziņotu par konkurentu shēmām (kurš gan labāk to redz, kā konkurenti) - šobrīd vairākas reizes esmu centies informēt VID par uzņēmumu piefiksētiem pārkāpumiem, bet ir skaidrs, ka VID neizmanto šo iespēju sistēmiski; par pasaulē lielāko atlīdzību par ziņošanu nodokļu administrācijai bija atsevišķs stāsts;

iekšējo korupcijas gadījumu izravēšanai.

Bieži esmu domājis, kas notiek PVN izkrāpējam galvā, piemēram, Netflix filmas Lords of Scam galvenajam varonim. Skaidrs, ka viņš to darīja, jo tas bija salīdzinoši vienkārši un pieķeršanas risks bija salīdzinoši neliels. Nereti PVN izkrāpšanas lietās redzams, ka uzņēmums atbild par iepirkuma menedžeru veikto līdzekļu izsaimniekošanu. Šādos gadījumos ar speciālām programmām esam gājuši uzņēmumos, pārbaudījuši aizdomas, dokumentējuši konstatēto, ļaujot korekti tikt vaļā no attiecīgajiem darbiniekiem, ieviest attiecīgas procedūras un korekti samaksāt nodokļus. Tas palīdz, lai VID par šādiem darījumiem nevar uzrēķināt sodus.

Profesore skaidro 3 dažādus krāpnieku tipāžus:

tie, kas rīkojas ar nodomu;

tie, kam gadījās ieberzties;

kā arī taisnīguma meklētāji.

Arī tie, kas rīkojas ar nodomu, dalīti dažādās kategorijās - kas krāpj tāpēc, ka uzskata sevi par pārākiem pār citiem vai vienkārši aiz gara laika. Ir arī grāmatā stāsts par dakteri, kurš vēža slimniekiem bēra klāt zālēm melnajā tirgū iegādātu pulverīti, tādējādi izšķīdinot zāles, padarot tās neefektīvas, lai nopelnītu. Faktiski viņš apzināti nogalināja šos cilvēkus. Daudzos gadījumos krāpj nevis tāpēc, ka var, bet tāpēc, ka ir piespiesta pie sienas. Piemēram, par azartspēļu vai citiem parādiem. Man nesaprotams parāds kā krāpšanas motīvs bija minētajam dakterim - 600k parāds nodokļu administrācijai un 1 milj. apsolīts ziedojums baznīcai..

Sargājiet sevi!