Nav tas svaigākais Senāta spriedums, bet labi parāda tendenci. Izkrāpts miljons nodokļos (fiktīvi apakšnieki) = 3 gadi valdei. Aizskaitīja izkrāpto uz Igaunijas uzņēmuma kontiem = vēl 2 gadi klāt.
2008.-2010.g. kāda SIA atskaitīja priekšnodokli par nenotikušiem darījumiem un tādējādi samazināja arī UIN bāzi. Nodokļi novirzīti citu nodokļu segšanai, kā arī pārskaitīti uz 3 dažādiem uzņēmumiem, t.sk. 2 apsūdzētā kontrolētiem uzņēmumiem Igaunijā. Kopā valsts tādējādi zaudējusi virs EUR 1 milj. Te labi saskatāma tiesu praksē izveidojusies robeža starp nodokļu izkrāpšanu un līdzekļu legalizēšanu - iegūtās naudas novirzīšanu 3 uzņēmumiem tās tālākai izmantošanai. Rezultātā SIA valdes loceklis notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem uz 3 gadiem, par līdzekļu legalizēšanu - uz 4, kopā - uz 5.
Cik kompetenti nodokļos ir krimināltiesību eksperti?Nākamo Senāta sprieduma daļu pārlasīju vairākas reizes: “.. radot iespēju valstij nesamaksāto PVN nepamatoti novirzīt reāli veiktu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai.” Radot iespēju? Vai soda par iespēju radīšanu vai par nozieguma paveikšanu? Darījumu nodrošināšanai? Vai tad izkrāpj PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai?
Ko apgalvoja advokāts kasācijas sūdzībā?Ja komercsabiedrība ir reģistrēta publiskajā komercreģistrā, tā nevar būt fiktīvs uzņēmums.
Jāņem vērā, ka šobrīd fiktīva uzņēmējdarbība nav kriminalizēta.
Bez komentāriem.
AML iet roku rokā ar nodokļiemArī šajā lietā skaidri redzams, ka ar izkrāptā PVN aizskaitīšanu uz Latvijas un Igaunijas uzņēmumu kontiem pie nodokļu panta klāt nāk arī AML pants un pēkšņi 3 gadu aiz restēm vietā ir 5 gadi.
Saskaņā ar Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu par 2017.–2019. g. viens no būtiskākajiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas rada NILL draudus nacionālā līmenī, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas un citi noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā.
Pētījums par nodokļu krimināllietāmJā, pēc FID pasūtījuma šāds Sorainen Balto apkaklīšu noziegumu prakses kopā ar nodokļu prakses pētījums pirms pāris gadiem ir tapis un tur atrodama virkne lietderīgu secinājumu:
arvien lielāka ēnu ekonomikas sadaļa virzās virtuālo valūtu virzienā; pētījums gatavots pirms kara sākšanās - tas vēl pastiprināja šo tendenci; cerams, ka jaunais ES regulējums šo varētu risināt, kad biržām būs jāziņo nodokļu administrācijām par virtuālo valūtu maiņas darījumiem; te ir arī nesenais blogs par jaunām VID vadlīnijām par virtuālajām valūtām;
ierosināto kriminālprocesu un tiesu nolēmumu skaits ir nesamērīgi mazs pretstatā “aplokšņu algu” īpatsvaram ēnu ekonomikā;
par NILL pie kriminālatbildības nepamatoti tiek saukti tikai izdarītāji. Atbalstītāji, kūdītāji un organizētāji (starp kuriem nereti ir juristi un grāmatveži) pie atbildības saukti netiek;
tiesām mēdz būt grūtības nošķirt NILL no nodokļu noziedzīgā nodarījuma - šai ziņā vērojama nekonsekventa tiesu prakse;
vispārējās nodokļu pret-izvairīšanās normas ir formulētas ar augstu abstrakcijas pakāpi, kas neveicina noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un to sodīšanu;
administratīvās lietas par izvairīšanos no nodokļiem pārāk reti nodotas izmeklēšanas iestādēm.